Termins, kas ieviests eiropiešu valodās, lai apzīmētu noteikti ķīmisku savienojumu, kurā hidroksila grupa (OH) ir saistīta ar oglekļa atomu (C) kādā no alkilu grupām (metila, etila, propila, butila, pentila utt.), bet ikdienā par alkoholu dēvē jebkuru apreibināšanās nolūkos lietotu dzērienu ar etilspirta saturu. Angļu valodā šis termins pirmoreiz fiksēts 1543. gadā un tas ir aizgūts no arābu valodas vārda al kuhl. Pirms tam un arī vēlāk ir lietots latīņu apzīmējums aqua-vitae – dzīvības ūdens.
Sena alķīmiska tradīcija alkoholu saista ar gara (latīniski “elpa” – spiritus) un ūdens apvienojumu, tas apzīmēts ar V un S burta savienojumu vai heksagrammu. Arābu termins al kuhl sākotnēji lietots, lai apzīmētu smalki saberztu pulveri. Tas lietots arī, lai apzīmētu divus pretējus vielas agregātstāvokļus – metālisko un pulverveida. Kā smalka jebkuras vielas izpausme pulveris simbolizējis arī substanci vai būtību.
Zīmīgs ir vēl kāds lietojums – noteiktā veidā pagatavots “al kuhl” bija pulveris, ko izkaisīja gaisā, lai izsauktu džinu. Te pati no sevis uzprasās asociācija ar kādas narkotiskas vielas pulverveida stāvokli, taču pāreja uz etilspirtu visdrīzāk notikusi saistībā ar nozīmi “esence”.
Interesanti, ka bagātinot eiropiešu vārdu krājumu ar šo terminu, paši arābi drīz vien atteicās no alkoholisko dzērienu lietošanas, aizbildinoties ar pravieša Muhameda savlaicīgi sniegto padomu.
Mūsdienās uz jautājumu “Vai jūs lietojam alkoholu?” pozitīvi atbild 80% Latvijas iedzīvotāju, ar to visdrīzāk saprotot kādu no veikalos nopērkamajiem apreibināšanās līdzekļiem, kuros etilspirta īpatsvars svārstās no 4 līdz 40 procentiem. Izraisa atkarību un tamlīdzīgi. Nepareizi lietots, kļūst par alkoholu..
Ilmārs Šlāpins,
Rīgas Laiks, 2008.g. novembris, 29. lpp.
krodziņš "Trīs vīri laivā" 