Alus – dzēriens, kas tiek gatavots no iesala, apiņiem, rauga un ūdens. Iesals (diedzēti mieži), ir bagāts ar ogļhidrātiem, olbaltumvielām, fermentiem un minerālsāļiem.
Apiņa ekstrakta vielas nomierina, noņem sāpes un pat dezinficē. Jau kopš seniem laikiem alu ieteica lietot mutes skalošanai pret zobu sāpēm. Ar alu šķīdināja nierakmeņus un to izmantoja kā pret fizisku, tā arī garīgu nespēku.
Alus sausina kuņģi, atbrīvojot to no gļotu daudzuma, kas ir veselīgi pret daudziem gastrīta paveidiem.
Ir noskaidrots, ka alus no organisma izvada alumīnija sāļus, neviens cits šķidrums to paveikt nevar. Alus labi remdē slāpes, kas izskaidrojams ar minerālvielu un ogļskābju saturu, kas savukārt paplašina kapilāros asinsvadus gremošanas orgānu gļotādā, veicina ātrāku šķidruma nokļūšanu asinīs.
Alus ir vienīgais alkoholiskais dzēriens, kas satur apiņu rūgtumu un aktivizē kuņģa sulas izdalīšanos, nomāc nevēlamo alkohola iedarbību alū, rada nomierinošu, sāpes mazinošu un hipotonisku iedarbību, kavē baktēriju attīstību un vairošanos. Alus vannas veicina sviedrēšanu. Ja Jūs stipri svīstat, tad siltam ūdenim pielejiet pudeli alus, un nedaudz paguliet tādā vannā. Pirtī alu lej uz nokaitētiem akmeņiem.
Ir tautas receptes, kā ārstēt saaukstēšanās slimības. Alus paātrina vielmaiņu procesu organismā, veicina šūnu atjaunošanos. Gerentologi uzskata, ka 1-2 alus krūzes dienā aizkavē organisma novecošanos. Aptuveni vienas alus krūzes izdzeršana dienā mazina risku saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām, labvēlīgi iedarbojas uz nierēm, novērš nierakmeņu veidošanos un paaugstina organisma aizsargspējas. Alkohols satur augsta blīvuma lipoproteīnus, vai citā vārdā to sauc par „labo holestarīnu”, kas neļauj attīstīties aterosklerozei. Bez minerālvielām, ko stur alus (1-2 g/l), tajā ir arī B1, B2, PP vitamīni.
Izcelsmes avots: pagaidām nezināms. Iesniedza publicēšanai: Ivars
krodziņš "Trīs vīri laivā" 